Automasinas ar tradicionalo parnesumkarbu katru gadu klust arvien mazakas. Autobrauceji, kuri noverte komfortu un velas nespriegot pie stures, izvelas automatiskas parnesumkarbas. Tikmer ne visas automasinas ar diviem pedaliem ir aprikotas ar tradicionalajiem “automatiem”. Meginot apsteigt konkurentus, autorazotaji jau sen savas automasinas ir uzstadijusi ne tikai automatiskas kastes, bet ari citas Parnesumkarbas – variatorus un “robotus”. Lielaka dala autobrauceju, kuri nav pieradusi saprast tehniskos sarezgijumus, neredz atskiribu starp abiem. Tomer katram transmisijas veidam ir gan prieksrocibas, gan trukumi.

1. Robotu kaste ar vienu sajugu.

Tagad pat kompakti modeli, piemeram, Lada Vesta vai Smart Fortwo, var atbrivot vaditaju no pasparslegsanas. Bet, perkot tos, ir svarigi saprast, ka parnesumu parslegsana nebus “automatiska”, bet gan robotizeta transmisija ar vienu sajugu. Nemot vera, ka ta pamata ir parasta manuala karba, sadas transmisijas resurss solas but diezgan augsts. Turklat “robots” ar vienu sajugu ir salidzinosi vienkarss un lets remonta, pateicoties kuram tas tika registrets letam automasinam.

Bet vai esat gatavs samierinaties ar tradicionalajiem viena Sajuga robotu Piedzinas trukumiem? Pietiek izlasit vismaz paris Lada Vesta sedana testa braucienus ar AMT robotu kasti, lai saprastu, ka pilsetas apstaklos sada kaste un slaucisana nav piemerota tradicionalajiem “automatiem”. Lecieni parslegsanas laika, automasinas ripinasana atpakal starta laika, ne vienmer logiskas parslegsanas ir galvenie, bet ne visi “robotu”trukumi. Un Sajuga resurss patiesiba nav tik liels, ka jus sakotneji gaidijat. Protams, transmisijas transmisija ir nesaskanas un nebut nav fakts, ka visi” roboti ” ar vienu sajugu izturas tapat ka AMT karba uz Vesta, tacu zinama mera ieprieks minetie trukumi ir raksturigi ari tiem.

2. Robotu kaste ar diviem sajugiem.

“Robots” ar diviem sajugiem parsledz parnesumus uz pakapi atrak. Nav parsteidzosi, ka sadas transmisijas jau sen var atrast Audi, Volkswagen, Mercedes Benz, BMW automasinas. Turklat divu disku “roboti” lauj ietaupit degvielu, kas ir svarigi dedzigiem eiropiesiem. Seit ir tikai uzticamibas jautajumi saja gadijuma parasti nonak otraja plana. Tas skiet diezgan logiski, ja runa ir par jaunu automasinu, kurai ir garantija. Gadijuma, ja tirgotajs uznemas visas izmaksas. Bet lietotu automasinu gadijuma” roboti ” ar diviem sajugiem ir laika mina. Sadas transmisijas arkartigi sarezgita konstrukcija biezi prasa remontu pec 50 tukstosiem kilometru. Ipasi ilustrativs ir Volkswagen koncerna piemers, no kura DSG kaste vispirms savaca daudz glaimojosu atsauksmju un pec tam tika nezeligi kritizeta par parak zemu resursu. Tikai dazus gadus velak, kad vaciesi apguva” robotus “ar” slapjiem ” Sajuga diskiem, DSG kastes kluva vairak vai mazak uzticamas.

3. Variators.

Variatorus ipasi iecienijusi japanu autorazotaji. Sada veida transmisiju, proti, Kilsiksnas CVT, var atrast popularajos Nissan Qashqai, Nissan X-Trail, Mitsubishi Outlander. Kilveida CVT ir uzstadits tadam automasinam ka Audi A6 un Subaru Forester. CVT galvena prieksrociba vienmer tika uzskatita par parslegsanas vienmerigumu. Lai gan butiba nav pareizi runat par parslegsanos ka tadu. CVT pec butibas ir bezpakapju transmisija. Lai gan, dodoties uz autobraucejiem, kuriem nepatik trolejbusa paatrinajums, ko papildina nemainiga motora skana, kas darbojas ar vienu apgriezienu skaitu, razotaji iemacija saviem CVT “it ka parslegt parnesumus”. Pateicoties virtualajiem soliem, daudzus variatorus tagad nemaz nevar atskirt no perfekti konfiguretam automatiskajam parnesumkarbam.

Attieciba uz variatoru trukumiem tie ietver ierobezotu jostas resursu. Parasti tas neparsniedz 150 tukstosus kilometru, kas janem vera, perkot lietotu automasinu. Kilveida CVT kede turas vairak, tacu tai var but nepieciesama ari nomaina. Ipasi gadijuma, ja CVT tiek paklauts Paaugstinatai slodzei. Nemot vera, ka CVT biezi tiek uzstaditi uz krosoveriem, kas teoretiski var parvietoties pa, piemeram, dzilam smiltim, tas notiek diezgan biezi.

4. Automatiska parnesumkarba.

Tradicionalo” automatu “ka alternativu” mehanikai ” vai robotizetai transmisijai piedava gandriz visi autorazotaji. Vel pirms desmit gadiem lielaka dala automatisko parnesumkarbu lepojas tikai ar 4-5 parnesumiem, savukart tagad 6-7 pakapieni jau ir kluvusi par normu. Ne tikai tas, ka visdargakajas automasinas jus jau varat atrast pat 9 pakapju automatisko karbu. Izlietotais dizains un speja” sagremot “lielo griezes momentu lauj apvienot” automatiskos ” ar gandriz visiem motoriem. Musu darbibas apstaklos ir svarigi ari tas, ka automatiska karba lauj nedaudz vilkt.

No “automata” minusiem var atzimet tikai nedaudz mazaku, salidzinot ar CVT efektivitati. Un, protams, parnesumu parslegsana ir absoluti nemanama, tas ir, automatiskas kastes vel nav iemacijusas lidzinaties variatoram. Kas attiecas uz uzticamibu, maz ticams, ka visas automatiskas kastes izdosies novest pie viena sauceja. Slavena francu dp0 kaste, kas uzstadita daudziem Renault, Peugeot un Citroen modeliem, dazreiz neiztureja 80 tukstosus kilometru. Tas pretstats ir Jatco “automati”. Pareizi darbojoties, problemas ar tam sakas daudz velak.

Kadam transmisijas veidam dot prieksroku? Ja Automasinu izmantojat tikai garantijas laika, tad” robots ” ar diviem sajugiem skiet optimala izvele. Ja vispirms interese uzticamiba, tad labak ir pakaveties pie variatora vai parastas automatiskas parnesumkarbas. Kas attiecas uz” robotu ” ar vienu sajugu, pagaidam tam ir parak daudz trukumu. Tas, vai samierinaties ar viniem vai ne, ir atkarigs no jums.

Izveleties piemerotu rezerves dalas »

Avaruosad.ee -Auto rezerves dalu interneta veikals

Nepieciesamas rezerves dalas automasinai? Zvani, Bezmaksas konsultacija:

  • +372 56 812 812
  • info@avaruosad.ee